O

Ā, ā. Ko nozīmē, ja lietainā laikā vilcienā parādās divi zaļie cilvēciņi ar baltiem O uz vēdera? ja pabraukā ar mašīnīti viņu mazajā datoriņā un paklausās par Okartes internetu, var dabūt nekam nederīgu Okartes higiēnisko lūpukrāsu.:D Domāju, ka manlabāk patīk savējā. Novēlu, lai citiem tiek kaut kas noderīgāks(giggle)

The End'up

Pabeigts, nosvinēts.
Šorīt uzrakstīju angļu valodu arī es!
Biju Rīgā. RV1.Ģ
Stundu ātrāk, bet ne vienīgā tik ātri, pabrīnījos.
Bija noteikti ne sliktāk, kā gaidīju, tātad ir iespēja, ka pat labāk!
Manas pusdienas - vesela(!:o!)  šokolādes tāfelīte... starp rakstisko un mutisko daļu.
Beigas bija vislabākās! Kā jau visas labas beigas:D
Ārā krusa.
Ai. nu. un. Pēc 12 minūtēm vilciens- let's go. Āāā! Gāž. Nu pa īstam!! Balts ūdenskritums nevis Niagārā, bet taisnā lējienā no Latvijas padebešiem.
man žļurkst ūdens kurpēs, man patīk dzīvot:)) Arī tā.:))


Post Scriptum.
  3) No rīta pats lietussargs kā tāds ar visām savām varavīkšņainajām krāsām man likās smieklīgs cilvēkam (kas ir -man), kurš iet zem koši zilām debesīm un kuram ir pat mazliet karsti. (Neatvērts, protams. nedomājiet par mani sliktu.)
  2) Vēsture atkārtojas. Mana omamma Raiņa bulvārī 8 kārtoja 3 vidusskolas eksāmenus 1950.
      Es- 1 šodien, 2011.
      Patiesībā interesantākais, ka tā nebija mūsu skola nevienai no mums. Bet arī tā, kur mācījāmies - viena un tā pati.
      Jelgavas 2. vidusskola -> Jelgavas Valsts ģimnāzija
      Raiņa Ģimnāzija -> Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
  1) Moto: Ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet viss no Dieva žēlastības. (Romiešiem 9:16) Manuprāt, arī latviešiem.
uaČ

Hello, Yellow! :))

Šovakars ir tāds neparasts vakars. Savu bioloģijas eksāmenu es tagad varu saukt par vēsturi. Interesanta vēsture, neko teikt, prognozes nebūs, rezultāti būs jūlija vidū.
Tagad es gribu gulēt zālītē un neko nedarīt. Rītā.
P.S. Šovakar aizverot acis vairs nerādās mitohondriju bildītes un augu lapu veidi. atā, ata-āā! :D:)

Starp citu, noslēdzu īpašo Dieva - Dārtas vienošanos (par to pašu eksāmenu), tas sola kaut ko labu.;)

te sākas vasara...

(ceturtdiena, 2011. gada 12.maijs, 23:30)

Viss. Mazais viss. Šodien bija pēdējā trakā diena, kad mans skolas plānotājs bija aizrakstīts pilns ar mājasdarbiem, kontroldarbiem, laboratorijas darbiem,  un citiem "jādara". Atslābt, protams, vēl nedrīkst, svarīgākais vēl priekšā, bet tomēr! Nākamā nedēļa izskatās kā brīvlaiks, salīdzinājumā ar pēdējām divām.

Lietus.
Silts, smaržīgs,
nomazgājis priekšpusdienas svelmaino, no visa kā nogurušo elpu, nolēja no debesīm vasaru.

Braucu ar riteni pāri Lielupes tiltam mājās no Līgas un pirmoreiz es to apzināti meklēju (ja līst un spīd saule, tad otrā pusē jābūt - jā...ir!). Varavīksni.
Pilns(!) varavīksnes loks virs lieliem zaļākiem par zaļu kokiem. Tumšzils ūdens no tumšpelēkzilām debesīm ar glāsmaini zeltainu gaismu it visā un visur.
Pilnas absolūti tīras lāses pa vienai vien pārskalo ādas virsmai pāri gaišu vienkāršu prieku.
Lai gan ir jau astoņi, vēl uz tilta zvans no Sintijas - ejam paskriet? Skrējām, gājām, runājām, smējāmies.. un ar mums kopā paskrēja laiks - 21.35, kad kopš 7.50 pa īstam esmu mājās.

    Pēdējie 5 gadi ir laiks, kad notikuši vairums nozīmīgāko notikumu manā dzīvē. Es jautāju sev: "Kur* (kas, kāda, ar ko, ar kādu jēgu) es būšu pēc vēl 5?"

NB

:)
Tā kā pagaišnedēļ blogger nez kāpēc bija paņēmis nelielu atvaļinājumu, tieši tad kad man ir ko teikt un ir laiks to pateikt, tad te mana ceturtdiena, te bija domāta arī mana piektdiena, sestdiena, bet tās abas, palaidnieces tādas, kaut kur pazuda.

Skaties

Rīta mākoņi tādi (un nevis pie horizonta bet tieši zenītā) it kā kāds debesīs dejotu. It kā zem tiem nebūtu ne bēdu, ne sāpju, ne kliedzienu... Nebūs, drīz vairs nebūs, Tu redzēsi!

Manas Mājas ir Debesīs! (P.S. Arī Tavas) Un tur patiešām valda vislielākais prieks, ja Dieva Zemes bērns izvēlas doties Mājās!
Ja Tu nesaproti, ko tas viss nozīmē, pajautā man (darrta@inbox.lv, skype-daartums, http://www.draugiem.lv/user/406394/ bet vislabāk jau dzīvajā)  un es Tev noteikti pastāstīšu!

Te būs viena no dziesmām, ko dziedāsim aprīļa beigās Igaunijā - noklausies, tā arī Tev kaut ko pastāstīs:)
http://www.youtube.com/watch?v=HnNgaf3Dq4s
(izskatās, ka šis ir vienīgais video ar šo dziesmu, bet lai būtu tas pats - vienkārši ieklausies vārdos:))

patiesība kož (ne tikai acīs) :D

"Iztaisno muguru, noņem kreiso roku no sejas un ej paēd !- protams no ieteikt draugiem.

Tas mani, bez šaubām, kārtējo reizi sasmīdināja un tikko aizdomājos - vai tiešām vienmēr ir tik traki? Jo vismaz vienmēr (nu jau kādu 3. reizi), to lasot, es sēžu burtiski tieši tā:D

Šodien ir tāda vidēji svētdienīga svētdiena. Ja nav citu plānu, tad plānā ir mācības. Nu un tā nu es beidzot pieveicu vienu no saviem nu jau trīs(!) angļu valodas parādiem - nu man ir vairs tikai divi. Es zinu, es zinu.. galīgi traki, galīgi garām.

Laba sajūta! Es eju paēst, bet vispirms pēc piena, un ja nu gadījumā arī Tu sarāvies pie pirmās rindiņas - seko man!:D

nekad viens

Sveiks, lasītāj! Tā kā es solīju, ka drīz Tu kaut ko dabūsi dzirdēt, (Tagad ir drīz:)), es Tev gribu pastāstīt kādu stāstu:

"Kādu nakti kāds vīrs redzēja sapni. Viņš sapņoja, ka kopā ar to Kungu iet pa pludmali. Debesīs atainojās viņa dzīves visdažādākie mirkļi un smiltīs atbilstoši parādījās divi pāri pēdu nospiedumu, viens piederēja viņam, otrs- tam Kungam. Kad pēdējā aina debesīs bija izdzisusi, vīrs palūkojās atpakaļ un ievēroja, ka daudzviet bija redzami tikai viena gājēja atstātie pēdu nospiedumi. Viņš arī ievēroja, ka tas noticis viņa dzīves drūmākajos un smagākajos brīžos. Redzētais vīru uztrauca, un viņš jautāja tam Kungam:
-Kungs, tu teici, ka vienmēr būsi man līdzās, ja es tev sekošu, bet es pamanīju, ka dzīves grūtākajos mirkļos redzami tikai vienas būtnes pēdu nospiedumi. Es nesaprotu, kāpēc tieši tad, kad man visvairāk bija nepieciešama tava palīdzība, tu mani pameti.
Tas Kungs atbildēja:
-Mans dārgais bērns, es tevi mīlu un nepametīšu nekad. Tavu ciešanu un pārbaudījumu brīžos, kuros tu redzi tikai viena gājēja atstātās pēdas, es nesu tevi uz rokām."

Es nezinu, kas ir stāsta autors, bet es tam ticu.

Es nezinu, vai ir tāds vīrs, kas tiešām redzējis sapni par pēdām pludmales smiltīs.

Bet esmu pilnīgi pārliecināta, ka ir Dievs un es un Tu - mēs katrs esam Viņa lielākais dārgums un acuraugs!

Ja iet slikti - ar Dievu ir tomēr daudz labāk, draugs!

Kad viss jau ir izmēģināts, pamēģini DIEVA mīlestību.

Es novēlu Tev sajust Viņa vislielākās, labākās, siltākās maigās un sargājošās rokas!:)

Tdšš!

Hello, hello, hello!

Gatavs!

Es Tevi redzu!:D

Es esmu šeit un gan jau Tu vēl dabūsi šo to no manis dzirdēt. Drīz.

Gribēju tikai pateikt - es izeju pasaulē!:) (27.martā 23:16)